Doc t ju kompetences Eiropas augst k s izgl t bas telp

Transcription

1 Doc t ju kompetences Eiropas augst k s izgl t bas telp Prof. Andrejs Rauhvargers, Eiropas Universitāšu asociācijas vecākais padomnieks Tel , e-pasts: andrejs.rauhvargers@l u.lv rp@lanet.lv

2 Prof. Andrejs Rauhvargers, Eiropas Universitāšu asociācijas vecākais padomnieks Tel , e-pasts: u.lv

3 Izmai as jaunu cilv ku skait Eirop Eurostat, 2011

4 Jaun s ES valstis: Izmai as vecuma grup s 0-9, un gadi no l dz gadam Jaunaj s ES valst s gad 0-9 g. v. skaits 72% no g. (ES15 valst s 85%) Millions

5 Jaunu cilv ku patsvars da dos Eiropas re ionos 2008

6 Paredzam s 5-9 gadu vecu b rnu patsvara izmai as, Eurostst, 2011

7 Paredzam s gadu vecu skol nu patsvara izmai as Eurostat,

8 Paredzam s gadu cilv ku patsvara izmai as: starp un gadu un starp un gadu

9 Vai taisnība, ka Eiropa ir ļoti izglītota?

10 Cik liela daļa no katras nācijas mācās? Grafiks parāda iedzīvotāju, kuri mācās īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā(2001/2002. gada dati) Mācās = no sākumskolas līdz ISCED 6 līmenim visas formālās izglītības programmas + pieaugušo izglītība, kurai ir līdzīgs saturs kā formālajām programm ām Rekordi: IS (32%), UK (29%), > 25%+ SE, NO, BE, EE, IE, FI, LT (LV 24% ) < 20%- BG (18,7), IT (18,9) EL (19,3)

11 Cik gadus izgl t b pavad s pa reiz jais piecgad gais?

12 Skolnieku un stud jo o patsvars 3-19 un 3-29 gadu vecuma grup s

13 ISCED līm. Angliskais nosauk. ISCED klasifik cija Vecums, gadi Latviskais nosauk. 0 Pre-primary education 3-6 Pirmsskolas izglītība 1 Primary education or first stage of basic education 2 Lower secondary or second stage of basic education 7-10 Sākumskolas izglītība vai pamatizglītības 1.pakāpe Pamatizglītības 2.pakāpe 3 A B (Upper) Secondary education Vidējā izglītība 4A B Post- secondary non-tertiary education 5 A B First stage of tertiary education 6 Second stage of tertiary education Izglītība pēc vidējās izglītības, kas neskaitās pie terciārās Terciārās izglītības 1.pakāpe Terciārās izglītības 2.pakāpe

14 Iedz vot ju pastvars, kuri nav ieguvu i vismaz vid jo izgl t bu (ISCED 3), dati no Key data 2005 jaunākās paaudzes ir labāk izglītotas vidusskol

15 2002. gad ES vid jais (20-24.g n ko aj ) vecuma grup g. 25,1% (2000. gad 29%) bez vid. izgl NO, CZ, SK, zem 10%, EE 10,5%, LT 11,8%, LV 14,5% ESP, IT virs 40%, rekords - PT 64,3% vecuma grup gadi 49,5% (2000.gad 54%) bez vid.izgl. ESP, IT, EL, virs 70%, MT PT virs 90%! DK, DE, CZ, SK, SI, S, NO 25-35%

16 Jaunie i ir izgl tot ki: Vid jo izgl t bu ieguvu ie g.v., (skolā ) dati no Key data 2005 par 2002.g. CZ,SK, SI, NO p ri par 90%, BE, FR, FI, IE,HU, AT, PL, SE > 80% MT 39%, PT - 44%, IS 51% Baltija: EE 80%, LT 79%, LV 73,2 % Latvija ar DE un NL dala vietu no 29

17 Cik daudz cilvēku turpina mācīties pēc 15 gadu vecuma?

18 Jauni cilv ki (15 l dz 24 gadiem) izgl t b un profes. izgl t b, ES valstis gads Eirop skol nu un studentu skaits sast da gandr z ceturto da u no visiem iedz vot jiem

19 Skolnieku un stud jo o patsvars gadu vecuma grup, 2001/2002 m c bu gads (Key2005) Eirop skol nu un studentu skaits sast da gandr z ceturto da u no visiem iedz vot jiem

20 Vidusskol nu iesaiste visp r j un aroda izgl t b

21 Vidusskol nu iesaiste visp r j un aroda izgl t b Key data 2012

22 Iedz vot ji ar augst k s izgl t bas kvalifik cij m (ISCED 5-6) vecum gadi, Key data 2012

23 Sievietes stud vair k nek v rie i Sievie u skaits (ISCED 5-6) uz 100 v rie u augst k s izgl t bas kvalifik ciju ieguv ju vid 2001/2002.m.g. Rekordistes Latvija un Igaunija, Polija (virs 200) t l k seko, Lietuva, Portug le, Islande, Norv ija (virs 150) Vistuv k pie 1:1 ir Austrija, V cija un Malta)

24 Sievie u ieg to gr du patsvars Eurydice 2012 Izgl t ba Humanit.zin Soc.zin Dabaszin In enierzin Lauksaimn. Vesel.,labkl. Pakalpojumi

25 Annual expenditure in public institutions per pupil/student Key data 2012

26 Augst ka izgl t ba = lab ka nodarbin t ba Eurydice 2012

27 Bezdarbnieki atkar b no izgl t bas un dzimuma, Eurostat, 2011

28 P rejas laiks no izgl t bas uz darbu Key data 2012

29 Pagaidu darbaviet as atkar b no izglītības līmeņa Eurostat, 2011

30 Studentu sadal jums pa studiju jom m (%) Avots: Eurydice, KeyData 2012 (dati uz gada jūliju)

31 Stud jo o sadal jums pa studi ju jom m,

32 Unemployment rate of HE graduates Eurostat, EU-LFS

33 Izgl t bas finans ana

34 Euroatat 2012 IKP uz vienu iedzīvotāju (PPS) gadā EU27= Luxembourg Norway Switzerland United States Netherlands Austria Ireland Sweden Denmark Germany Belgium Finland Iceland United Kingdom France Japan Italy EU (27 countries) Spain Cyprus Slovenia Malta Greece Czech Republic Portugal Slovakia Estonia Hungary Poland Lithuania Croatia Latvia Turkey Romania Bulgaria Montenegro Macedonia Serbia Albania Bosnia and

35 Valsts izdevumi gadā uz vienu studentu (EUR PPS)

36 100,0 Gada izdevumi uz vienu studentu valsts izglītības iestādēs kā procents no IKP uz vienu iedzīvotāju (2009. gads) 90,0 88,6 80,0 70,0 60,0 50,0 40,0 30,0 54,8 52,5 49,1 48,9 48,3 48,2 46,2 45,5 44,8 43,9 43,2 43,1 42,0 42,0 41,6 41,1 41,1 40,0 38,3 37,1 36,3 35,5 34,4 29,5 29,4 29,1 22,9 20,0 10,0 0,0

37 3,00 Valsts izdevumi augstākajai izglītībai kā % no iekšzemes kopprodukta (2009. gads) 2,50 2,41 1,63 1,60 1,57 1,54 1,47 1,39 1,38 1,34 1,34 1,34 1,27 1,22 1,20 1,19 1,14 1,14 1,13 1,07 1,07 1,02 0,95 0,86 0,82 0,81 0,81 0,79 2,23 2,16 2,06 2,04 2,00 1,50 1,00 0,50 0,00

38 Valsts izdevumi augstākajai izglītībai kā % no iekšzemes kopprodukta 2,50 Finland; 2,16 2,00 Sweden; 2,04 1,50 1,00 Ireland; 1,54 Germany; 1,34 Estonia; 1,34 EU27; 1,22 United States; 1,24 Lithuania; 1,14 Latvia; 0,79 0,50 0,

39 Valsts izdevumi gadā uz vienu studentu pret izdevumiem uz vienu skolēnu gadā (ISCED 5-6) / (ISCED2-4) 2,50 2,34 2,27 2,21 2,00 2,05 1,97 1,85 1,81 1,80 1,50 1,69 1,67 1,62 1,58 1,54 1,52 1,52 1,48 1,46 1,42 1,42 1,39 1,34 1,34 1,26 1,22 1,20 1,19 1,17 0,77 1,04 1,00 0,50 0,00

40 Valsts izdevumi uz skol nu/ studentu pa izgl t bas l me iem, EUR, pps (Eurydice, 2009)

41 Valsts izdevumi gadā uz vienu studentu (EUR PPS) United States Sweden Ireland EU Estonia Lithuania Latvia

42 70 Valstī plānotais iedzīvotāju % ar augstāko izglītību vecuma grupā ,3 26,

43 Priv tie maks jumi augst kaj izgl t b (ISCED 5)