Doc t ju kompetences Eiropas augst k s izgl t bas telp Prof. Andrejs Rauhvargers, Eiropas Universitāšu asociācijas vecākais padomnieks Tel. 67034338, e-pasts: andrejs.rauhvargers@l u.lv rp@lanet.lv http://www.aic.lv/ar/macibsp
Prof. Andrejs Rauhvargers, Eiropas Universitāšu asociācijas vecākais padomnieks Tel. 67034338, e-pasts: andrejs.rauhvargers@l u.lv rp@lanet.lv http://www.aic.lv/ar/macibsp
Izmai as jaunu cilv ku skait Eirop Eurostat, 2011
Jaun s ES valstis: Izmai as vecuma grup s 0-9, 10-19 un 20-29 gadi no 1980. l dz 2000. gadam Jaunaj s ES valst s 2000. gad 0-9 g. v. skaits 72% no 1980. g. (ES15 valst s 85%) Millions 13 12 11 10 0-9 10--19 20-29 9 8 1980 1985 1990 1995 2000
Jaunu cilv ku patsvars da dos Eiropas re ionos 2008
Paredzam s 5-9 gadu vecu b rnu patsvara izmai as, Eurostst, 2011
Paredzam s 10-14 gadu vecu skol nu patsvara izmai as Eurostat, 2011 2010-2020 2010-2025
Paredzam s 19-23 gadu cilv ku patsvara izmai as: starp 2010. un 2020. gadu un starp 2010. un 2025. gadu
Vai taisnība, ka Eiropa ir ļoti izglītota?
Cik liela daļa no katras nācijas mācās? Grafiks parāda iedzīvotāju, kuri mācās īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā(2001/2002. gada dati) Mācās = no sākumskolas līdz ISCED 6 līmenim visas formālās izglītības programmas + pieaugušo izglītība, kurai ir līdzīgs saturs kā formālajām programm ām Rekordi: IS (32%), UK (29%), > 25%+ SE, NO, BE, EE, IE, FI, LT (LV 24% ) < 20%- BG (18,7), IT (18,9) EL (19,3)
Cik gadus izgl t b pavad s pa reiz jais piecgad gais? - 2006
Skolnieku un stud jo o patsvars 3-19 un 3-29 gadu vecuma grup s
ISCED līm. Angliskais nosauk. ISCED klasifik cija Vecums, gadi Latviskais nosauk. 0 Pre-primary education 3-6 Pirmsskolas izglītība 1 Primary education or first stage of basic education 2 Lower secondary or second stage of basic education 7-10 Sākumskolas izglītība vai pamatizglītības 1.pakāpe 11-15 Pamatizglītības 2.pakāpe 3 A B (Upper) Secondary education 16-18 Vidējā izglītība 4A B Post- secondary non-tertiary education 5 A B First stage of tertiary education 6 Second stage of tertiary education 17-19 Izglītība pēc vidējās izglītības, kas neskaitās pie terciārās 19-23 Terciārās izglītības 1.pakāpe 25-27 Terciārās izglītības 2.pakāpe
Iedz vot ju pastvars, kuri nav ieguvu i vismaz vid jo izgl t bu (ISCED 3), dati no Key data 2005 jaunākās paaudzes ir labāk izglītotas vidusskol 1988-1998 1978-1988 1968-1978 1958-1968
2002. gad ES vid jais (20-24.g n ko aj ) vecuma grup 25-34 g. 25,1% (2000. gad 29%) bez vid. izgl NO, CZ, SK, zem 10%, EE 10,5%, LT 11,8%, LV 14,5% ESP, IT virs 40%, rekords - PT 64,3% vecuma grup 55-64 gadi 49,5% (2000.gad 54%) bez vid.izgl. ESP, IT, EL, virs 70%, MT PT virs 90%! DK, DE, CZ, SK, SI, S, NO 25-35%
Jaunie i ir izgl tot ki: Vid jo izgl t bu ieguvu ie 20-24 g.v., (skolā 1990-2001) dati no Key data 2005 par 2002.g. CZ,SK, SI, NO p ri par 90%, BE, FR, FI, IE,HU, AT, PL, SE > 80% MT 39%, PT - 44%, IS 51% Baltija: EE 80%, LT 79%, LV 73,2 % Latvija ar DE un NL dala 21-23. vietu no 29
Cik daudz cilvēku turpina mācīties pēc 15 gadu vecuma?
Jauni cilv ki (15 l dz 24 gadiem) izgl t b un profes. izgl t b, ES valstis 2002. gads Eirop skol nu un studentu skaits sast da gandr z ceturto da u no visiem iedz vot jiem
Skolnieku un stud jo o patsvars 19-24 gadu vecuma grup, 2001/2002 m c bu gads (Key2005) Eirop skol nu un studentu skaits sast da gandr z ceturto da u no visiem iedz vot jiem
Vidusskol nu iesaiste visp r j un aroda izgl t b
Vidusskol nu iesaiste visp r j un aroda izgl t b Key data 2012
Iedz vot ji ar augst k s izgl t bas kvalifik cij m (ISCED 5-6) vecum 30-64 gadi, Key data 2012
Sievietes stud vair k nek v rie i Sievie u skaits (ISCED 5-6) uz 100 v rie u augst k s izgl t bas kvalifik ciju ieguv ju vid 2001/2002.m.g. Rekordistes Latvija un Igaunija, Polija (virs 200) t l k seko, Lietuva, Portug le, Islande, Norv ija (virs 150) Vistuv k pie 1:1 ir Austrija, V cija un Malta)
Sievie u ieg to gr du patsvars Eurydice 2012 Izgl t ba Humanit.zin Soc.zin Dabaszin In enierzin Lauksaimn. Vesel.,labkl. Pakalpojumi
Annual expenditure in public institutions per pupil/student Key data 2012
Augst ka izgl t ba = lab ka nodarbin t ba Eurydice 2012
Bezdarbnieki atkar b no izgl t bas un dzimuma, Eurostat, 2011
P rejas laiks no izgl t bas uz darbu Key data 2012
Pagaidu darbaviet as atkar b no izglītības līmeņa Eurostat, 2011
Studentu sadal jums pa studiju jom m (%) Avots: Eurydice, KeyData 2012 (dati uz 2011. gada jūliju)
Stud jo o sadal jums pa studi ju jom m,
Unemployment rate of HE graduates Eurostat, EU-LFS
Izgl t bas finans ana
Euroatat 2012 IKP uz vienu iedzīvotāju (PPS) 2011. gadā EU27=100 300 274 250 200 189 150 151 148 131 129 127 126 125 120 118 116 110 108 107 105 101 100 99 92 100 84 83 82 80 77 73 67 66 65 62 61 58 50 52 49 45 43 36 35 31 29 0 Luxembourg Norway Switzerland United States Netherlands Austria Ireland Sweden Denmark Germany Belgium Finland Iceland United Kingdom France Japan Italy EU (27 countries) Spain Cyprus Slovenia Malta Greece Czech Republic Portugal Slovakia Estonia Hungary Poland Lithuania Croatia Latvia Turkey Romania Bulgaria Montenegro Macedonia Serbia Albania Bosnia and
25 000 Valsts izdevumi 2009. gadā uz vienu studentu (EUR PPS) 16 256 15 797 15 361 14 166 13 334 13 147 12 599 12 561 12 405 11 562 10 649 10 356 10 114 9 423 8 032 7 900 7 338 7 143 7 007 6 523 6 080 5 861 5 534 20 405 20 000 15 000 10 000 5 000 5 028 4 993 4 599 4 405 2 792 0
100,0 Gada izdevumi uz vienu studentu valsts izglītības iestādēs kā procents no IKP uz vienu iedzīvotāju (2009. gads) 90,0 88,6 80,0 70,0 60,0 50,0 40,0 30,0 54,8 52,5 49,1 48,9 48,3 48,2 46,2 45,5 44,8 43,9 43,2 43,1 42,0 42,0 41,6 41,1 41,1 40,0 38,3 37,1 36,3 35,5 34,4 29,5 29,4 29,1 22,9 20,0 10,0 0,0
3,00 Valsts izdevumi augstākajai izglītībai kā % no iekšzemes kopprodukta (2009. gads) 2,50 2,41 1,63 1,60 1,57 1,54 1,47 1,39 1,38 1,34 1,34 1,34 1,27 1,22 1,20 1,19 1,14 1,14 1,13 1,07 1,07 1,02 0,95 0,86 0,82 0,81 0,81 0,79 2,23 2,16 2,06 2,04 2,00 1,50 1,00 0,50 0,00
Valsts izdevumi augstākajai izglītībai kā % no iekšzemes kopprodukta 2,50 Finland; 2,16 2,00 Sweden; 2,04 1,50 1,00 Ireland; 1,54 Germany; 1,34 Estonia; 1,34 EU27; 1,22 United States; 1,24 Lithuania; 1,14 Latvia; 0,79 0,50 0,00 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
Valsts izdevumi gadā uz vienu studentu pret izdevumiem uz vienu skolēnu 2009. gadā (ISCED 5-6) / (ISCED2-4) 2,50 2,34 2,27 2,21 2,00 2,05 1,97 1,85 1,81 1,80 1,50 1,69 1,67 1,62 1,58 1,54 1,52 1,52 1,48 1,46 1,42 1,42 1,39 1,34 1,34 1,26 1,22 1,20 1,19 1,17 0,77 1,04 1,00 0,50 0,00
Valsts izdevumi uz skol nu/ studentu pa izgl t bas l me iem, EUR, pps (Eurydice, 2009)
25 000 Valsts izdevumi gadā uz vienu studentu (EUR PPS) 20 000 United States 21 451 15 000 Sweden 15 361 Ireland 12 599 10 000 EU27 9 423 5 000 Estonia 5 534 Lithuania 4 405 Latvia 2 792 0 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
70 Valstī plānotais iedzīvotāju % ar augstāko izglītību vecuma grupā 30-34 60 60 50 40 30 50 47 46 45 44 42 42 40 40 40 40 40 40 40 40 40 40 38 36 34 33 32 32 30,3 26,7 26 20 10 0
Priv tie maks jumi augst kaj izgl t b (ISCED 5)